Progresīvās briļļu lēcas

Izvēloties korekcijas veidu, jāņem vērā pacienta vecuma, profesija, dzīves veids, hobiji. Pieejamas dažādu veidu progresīvās lēcas, ar dažādu pārejas sadalījumu, tādējādi ir iespēja piemeklēt katram pacientam viņam piemērotāko lēcu tipu.

Vienkāršu progresīvo lēcu optiskie principi ir saprotami jau sen. Agrāko progresīvo lēcu patentu 1907. gadā iesniedza Owen Aves, Londonas Refrakcijas slimnīcas (tagad pazīstams kā Optometrijas institūts) līdzdibinātājs. Viņa izgudrojums bija divpusējas virsmas progresīvās lēcas dizains, kas sastāvēja no konusa daļas vienā pusē un eliptiska cilindra daļas otrā pusē. Konuss nodrošināja pakāpenisku izliekuma palielināšanos caur horizontālajiem lēcas meridiāniem, savukārt elipsveida cilindrs nodrošināja pakāpenisku izliekuma palielināšanos caur vertikālajiem lēcas meridiāniem, kas bija aptuveni vienāds ar horizontālajiem izliekumiem attiecīgajos punktos pretējā virsmā. Diemžēl rotācijas simetrijas trūkums un Aves divkāršās virsmas raksturs padarīja to nepraktisku masveida ražošanā kā sfero-cilindrisko lēcu, tāpēc tā nekad netika ieviesta komerciāli. Bija vairāki mēģinājumi uzlabot lēcas dizainu un padarīt tās vieglāk izgatavojamas un lietojamas. Tomēr dažādu ierobežojumu dēļ progresīvajām lēcām līdz 1960. gadiem nebija nekādu reālu komerciālu panākumu ( Meister & Fisher, 2007).

Ar pakāpeniski mainīgu stipruma koridoru, kas savieno tāluma daļu ar tuvās zonas daļu, progresīvās lēcas var nodrošināt skaidru redzamību dažādiem attālumiem. Daudziem pieejamajiem lēcu dizainparaugiem ir atšķirīgs stipruma sadalījums un pāreja, ko var ņemt vērā individuālām pacienta vajadzībām. Pie atbilstošajiem progresīvās lēcas parametriem pieder: koridora garums un platums, tuvās zonas lielums, forma un atrašanās vieta, pāreja starp attāluma un tuvuma zonām, un asfēriskums (Milder & Rubin, 1991).

Progresīvo briļļu priekšrocības:

• nav redzamas lasāmās daļas zonas līnijas kā bifokālajām (skatīt attēlu 1.1.) vai trifokālajām briļļu lēcām, kas lielākoties asociējas ar vecuma brillēm;
• progresīvās lēcas rada pakāpenisku stipruma izmaiņu no attāluma zonas uz tuvuma zonu, kas lietotājam nodrošina bezgalīgu fokusa diapazonu starp attālumu un tuvumu. Šis bezgalīgais fokusa diapazons nodrošina izcilu vai viduvēju vidējā diapazona zonu, kas nav tradicionālajām bifokālajām vai Add power tipa briļļu lēcām;
• bifokālās lēcas rada lēciena efektu, mainot skatu no tāluma un tuvuma zonu, kā arī rada miglošanās un skotomas vai aklo zonu lasāmās zonas segmenta malā. Progresīvās lēcas dizaina īpatnība – pakāpeniskā stipruma maiņa, izslēdz šādas lēcienveida izmaiņas (Meister, 2006).

2020. gada Ilzes Daugello maģistra darbs “Progresīvo briļļu lēcu lietotāju pierašanas nosacījumi”.